User name
Password
Layout
Show:
Save
"IZLASE": 6779 files

24.12.2021 Ziemassvētki Kurzemē. Ainavas mežā
 
f64_ziemaa_20211224_001.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
6000 x 4000 px 211.67 x 141.11 cm 11193.00 kb
Google Maps
21.12.2021 Tērvetes pilskalns. Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru. Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gs., kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi. No Atskaņu hronikas zināms, ka Livonijas ordeņa mestrs 1259./1260. gada ziemā organizēja lielu krusta karagājienā pret zemgaļiem, kurā viņš nespēja ieņemt Tērvetes pili. Toties mestrs Valters 1271. gadā veica vairākus karagājienus uz Zemgali, ieņēma Tērvetes pili un piespieda zemgaļu vadoņus slēgt miera līgumu. Pilī apmetās Tērvetes fogts. Zemgaļu ķēniņš Nameisis 1279. gadā noslēdza savienību ar lietuvju valdnieku Traidenu un atbrīvoja Tērvetes pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūtīja uz Lietuvu, bet Tērvetes fogtu sodīja ar nāvi. Kad 1281. gada augustā mestrs Konrāds ar 14 tūkstošiem karavīru aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita slēgt pamieru un atsākt maksāt nodevas, tomēr drīz vien lauza pamieru un atsāka karadarbību. Pēc zemgaļu ķēniņa Nameiša nāves ordenim izdevās pārņemt iniciatīvu, un mestrs Villekīns Tērvetes Svētkalnā 1285./1286.gada ziemā uzcēla Heiligenbergas pili, kurā nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā. Žemaiši kopā ar zemgaļiem, izmantojot tiem laikiem modernu kara tehniku, 1285. gada ziemā aplenca Heiligenbergas pilskalnu, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pili.
 
f64_tervetee_20211221_001.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4855 x 3237 px 171.27 x 114.19 cm 2758.00 kb
21.12.2021 Tērvetes pilskalns. Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru. Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gs., kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi. No Atskaņu hronikas zināms, ka Livonijas ordeņa mestrs 1259./1260. gada ziemā organizēja lielu krusta karagājienā pret zemgaļiem, kurā viņš nespēja ieņemt Tērvetes pili. Toties mestrs Valters 1271. gadā veica vairākus karagājienus uz Zemgali, ieņēma Tērvetes pili un piespieda zemgaļu vadoņus slēgt miera līgumu. Pilī apmetās Tērvetes fogts. Zemgaļu ķēniņš Nameisis 1279. gadā noslēdza savienību ar lietuvju valdnieku Traidenu un atbrīvoja Tērvetes pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūtīja uz Lietuvu, bet Tērvetes fogtu sodīja ar nāvi. Kad 1281. gada augustā mestrs Konrāds ar 14 tūkstošiem karavīru aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita slēgt pamieru un atsākt maksāt nodevas, tomēr drīz vien lauza pamieru un atsāka karadarbību. Pēc zemgaļu ķēniņa Nameiša nāves ordenim izdevās pārņemt iniciatīvu, un mestrs Villekīns Tērvetes Svētkalnā 1285./1286.gada ziemā uzcēla Heiligenbergas pili, kurā nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā. Žemaiši kopā ar zemgaļiem, izmantojot tiem laikiem modernu kara tehniku, 1285. gada ziemā aplenca Heiligenbergas pilskalnu, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pili.
 
f64_tervetee_20211221_005.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
6000 x 4000 px 211.67 x 141.11 cm 2814.00 kb
21.12.2021 Tērvetes pilskalns. Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru. Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gs., kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi. No Atskaņu hronikas zināms, ka Livonijas ordeņa mestrs 1259./1260. gada ziemā organizēja lielu krusta karagājienā pret zemgaļiem, kurā viņš nespēja ieņemt Tērvetes pili. Toties mestrs Valters 1271. gadā veica vairākus karagājienus uz Zemgali, ieņēma Tērvetes pili un piespieda zemgaļu vadoņus slēgt miera līgumu. Pilī apmetās Tērvetes fogts. Zemgaļu ķēniņš Nameisis 1279. gadā noslēdza savienību ar lietuvju valdnieku Traidenu un atbrīvoja Tērvetes pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūtīja uz Lietuvu, bet Tērvetes fogtu sodīja ar nāvi. Kad 1281. gada augustā mestrs Konrāds ar 14 tūkstošiem karavīru aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita slēgt pamieru un atsākt maksāt nodevas, tomēr drīz vien lauza pamieru un atsāka karadarbību. Pēc zemgaļu ķēniņa Nameiša nāves ordenim izdevās pārņemt iniciatīvu, un mestrs Villekīns Tērvetes Svētkalnā 1285./1286.gada ziemā uzcēla Heiligenbergas pili, kurā nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā. Žemaiši kopā ar zemgaļiem, izmantojot tiem laikiem modernu kara tehniku, 1285. gada ziemā aplenca Heiligenbergas pilskalnu, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pili.
 
f64_ziema_20211221_011.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
6000 x 4000 px 211.67 x 141.11 cm 6004.00 kb
21.12.2021 Tērvetes pilskalns. Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru. Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gs., kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi. No Atskaņu hronikas zināms, ka Livonijas ordeņa mestrs 1259./1260. gada ziemā organizēja lielu krusta karagājienā pret zemgaļiem, kurā viņš nespēja ieņemt Tērvetes pili. Toties mestrs Valters 1271. gadā veica vairākus karagājienus uz Zemgali, ieņēma Tērvetes pili un piespieda zemgaļu vadoņus slēgt miera līgumu. Pilī apmetās Tērvetes fogts. Zemgaļu ķēniņš Nameisis 1279. gadā noslēdza savienību ar lietuvju valdnieku Traidenu un atbrīvoja Tērvetes pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūtīja uz Lietuvu, bet Tērvetes fogtu sodīja ar nāvi. Kad 1281. gada augustā mestrs Konrāds ar 14 tūkstošiem karavīru aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita slēgt pamieru un atsākt maksāt nodevas, tomēr drīz vien lauza pamieru un atsāka karadarbību. Pēc zemgaļu ķēniņa Nameiša nāves ordenim izdevās pārņemt iniciatīvu, un mestrs Villekīns Tērvetes Svētkalnā 1285./1286.gada ziemā uzcēla Heiligenbergas pili, kurā nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā. Žemaiši kopā ar zemgaļiem, izmantojot tiem laikiem modernu kara tehniku, 1285. gada ziemā aplenca Heiligenbergas pilskalnu, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pili.
 
f64_ziema_20211221_010.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4000 x 6000 px 141.11 x 211.67 cm 4377.00 kb
21.12.2021 Tērvetes pilskalns. Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru. Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gs., kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi. No Atskaņu hronikas zināms, ka Livonijas ordeņa mestrs 1259./1260. gada ziemā organizēja lielu krusta karagājienā pret zemgaļiem, kurā viņš nespēja ieņemt Tērvetes pili. Toties mestrs Valters 1271. gadā veica vairākus karagājienus uz Zemgali, ieņēma Tērvetes pili un piespieda zemgaļu vadoņus slēgt miera līgumu. Pilī apmetās Tērvetes fogts. Zemgaļu ķēniņš Nameisis 1279. gadā noslēdza savienību ar lietuvju valdnieku Traidenu un atbrīvoja Tērvetes pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūtīja uz Lietuvu, bet Tērvetes fogtu sodīja ar nāvi. Kad 1281. gada augustā mestrs Konrāds ar 14 tūkstošiem karavīru aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita slēgt pamieru un atsākt maksāt nodevas, tomēr drīz vien lauza pamieru un atsāka karadarbību. Pēc zemgaļu ķēniņa Nameiša nāves ordenim izdevās pārņemt iniciatīvu, un mestrs Villekīns Tērvetes Svētkalnā 1285./1286.gada ziemā uzcēla Heiligenbergas pili, kurā nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā. Žemaiši kopā ar zemgaļiem, izmantojot tiem laikiem modernu kara tehniku, 1285. gada ziemā aplenca Heiligenbergas pilskalnu, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pili.
 
f64_ziema_20211221_008.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
6000 x 4000 px 211.67 x 141.11 cm 4327.00 kb
21.12.2021 Tērvetes pilskalns. Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru. Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gs., kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi. No Atskaņu hronikas zināms, ka Livonijas ordeņa mestrs 1259./1260. gada ziemā organizēja lielu krusta karagājienā pret zemgaļiem, kurā viņš nespēja ieņemt Tērvetes pili. Toties mestrs Valters 1271. gadā veica vairākus karagājienus uz Zemgali, ieņēma Tērvetes pili un piespieda zemgaļu vadoņus slēgt miera līgumu. Pilī apmetās Tērvetes fogts. Zemgaļu ķēniņš Nameisis 1279. gadā noslēdza savienību ar lietuvju valdnieku Traidenu un atbrīvoja Tērvetes pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūtīja uz Lietuvu, bet Tērvetes fogtu sodīja ar nāvi. Kad 1281. gada augustā mestrs Konrāds ar 14 tūkstošiem karavīru aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita slēgt pamieru un atsākt maksāt nodevas, tomēr drīz vien lauza pamieru un atsāka karadarbību. Pēc zemgaļu ķēniņa Nameiša nāves ordenim izdevās pārņemt iniciatīvu, un mestrs Villekīns Tērvetes Svētkalnā 1285./1286.gada ziemā uzcēla Heiligenbergas pili, kurā nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā. Žemaiši kopā ar zemgaļiem, izmantojot tiem laikiem modernu kara tehniku, 1285. gada ziemā aplenca Heiligenbergas pilskalnu, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pili.
 
f64_ziema_20211221_004.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4855 x 3237 px 171.27 x 114.19 cm 5808.00 kb
21.12.2021 Tērvetes pilskalns. Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru. Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gs., kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi. No Atskaņu hronikas zināms, ka Livonijas ordeņa mestrs 1259./1260. gada ziemā organizēja lielu krusta karagājienā pret zemgaļiem, kurā viņš nespēja ieņemt Tērvetes pili. Toties mestrs Valters 1271. gadā veica vairākus karagājienus uz Zemgali, ieņēma Tērvetes pili un piespieda zemgaļu vadoņus slēgt miera līgumu. Pilī apmetās Tērvetes fogts. Zemgaļu ķēniņš Nameisis 1279. gadā noslēdza savienību ar lietuvju valdnieku Traidenu un atbrīvoja Tērvetes pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūtīja uz Lietuvu, bet Tērvetes fogtu sodīja ar nāvi. Kad 1281. gada augustā mestrs Konrāds ar 14 tūkstošiem karavīru aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita slēgt pamieru un atsākt maksāt nodevas, tomēr drīz vien lauza pamieru un atsāka karadarbību. Pēc zemgaļu ķēniņa Nameiša nāves ordenim izdevās pārņemt iniciatīvu, un mestrs Villekīns Tērvetes Svētkalnā 1285./1286.gada ziemā uzcēla Heiligenbergas pili, kurā nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā. Žemaiši kopā ar zemgaļiem, izmantojot tiem laikiem modernu kara tehniku, 1285. gada ziemā aplenca Heiligenbergas pilskalnu, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pili.
 
f64_ziema_20211221_005.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4855 x 3237 px 171.27 x 114.19 cm 5183.00 kb
23.12.2021 Kurzemes ainavas ziemā.
 
f64_ainava_20212123_012.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
9504 x 6336 px 335.28 x 223.52 cm 16959.00 kb
27.12.2021 Ogre. Dubkalnu karjers. Roņi. Ziemas peldēšana.  Sintija Leimane
 
f64_ogre_peldesana_20211227_14.jpg
Vladislavs Proškins/F64/f64
3768 x 5858 px 15.95 x 24.80 cm 10373.00 kb
26.12.2021. Rīga ziemā.
 
f64_Riga_20211226_002.jpg
Dmitrijs Suļžics/f64
4000 x 2667 px 33.87 x 22.58 cm 2866.00 kb
26.12.2021. Rīga ziemā.
 
f64_Riga_20211226_004.jpg
Dmitrijs Suļžics/f64
4000 x 2667 px 33.87 x 22.58 cm 2653.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 25878444  |  Brīvības iela 155, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.