Advanced Search
Keyword-Cloud
User name
Password
PAR MUMS    PIETEIKT PASŪTĪJUMU    IZLASE    JAUNĀKĀS BILDES    BIZNESS    POLITIKA    IZKLAIDE    SABIEDRĪBA    KULTŪRA    SPORTS    PORTRETI    VĒSTURE    KREATĪVĀS    OBJEKTI    DABA    RĪGA   
Layout
Show:
Save
"IZLASE": 6159 files

17.06.2014. Rasa Bugavičute.
 
f64_Bugavicute_140617_001.jpg
Nora Krevneva/f64
3600 x 2347 px 30.48 x 19.87 cm 1328.00 kb
17.06.2014. Rasa Bugavičute.
 
f64_Bugavicute_140617_003.jpg
Nora Krevneva/f64
3600 x 2510 px 30.48 x 21.25 cm 1704.00 kb
17.06.2014. Rasa Bugavičute.
 
f64_Bugavicute_140617_004.jpg
Nora Krevneva/f64
3600 x 2401 px 30.48 x 20.33 cm 1554.00 kb
2015.06.03 Liene Šomase
 
f64_liene_somase_150603_010.jpg
Andrejs Terentjevs/f64
2401 x 3600 px 20.33 x 30.48 cm 2423.00 kb
25.04.2019. Alsviķu muižas pils (vācu: Alswig) - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā 20. gadsimta sākumā muiža piederēja dažādām organizācijām, līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā. Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem. Tagad Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Alūksnes novads, Alsviķu pagasts, Alsviķi.
 
f64_Alsvikum_20190425_004.JPG
Kaspars Krafts/f64
5760 x 3840 px 203.20 x 135.47 cm 13443.00 kb
25.04.2019. Alsviķu muižas pils (vācu: Alswig) - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā 20. gadsimta sākumā muiža piederēja dažādām organizācijām, līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā. Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem. Tagad Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Alūksnes novads, Alsviķu pagasts, Alsviķi.
 
f64_Alsvikum_20190425_007.JPG
Kaspars Krafts/f64
5226 x 3484 px 184.36 x 122.91 cm 12607.00 kb
25.04.2019. Alsviķu muižas pils (vācu: Alswig) - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā 20. gadsimta sākumā muiža piederēja dažādām organizācijām, līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā. Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem. Tagad Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Alūksnes novads, Alsviķu pagasts, Alsviķi.
 
f64_Alsvikum_20190425_001.JPG
Kaspars Krafts/f64
3840 x 5760 px 135.47 x 203.20 cm 17247.00 kb
25.04.2019. Alsviķu muižas pils (vācu: Alswig) - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā 20. gadsimta sākumā muiža piederēja dažādām organizācijām, līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā. Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem. Tagad Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Alūksnes novads, Alsviķu pagasts, Alsviķi.
 
f64_Alsvikum_20190425_012.JPG
Kaspars Krafts/f64
5427 x 3522 px 191.45 x 124.25 cm 14872.00 kb
26.06.2019 Krišjānis Kariņš, Arturs Krišjānis Kariņš
 
f64_krisjanis_karins_20190626_2_2.jpg
Vladislavs Proškins/F64/F64
5759 x 3807 px 48.76 x 32.23 cm 6669.00 kb
26.06.2019 Krišjānis Kariņš, Arturs Krišjānis Kariņš
 
f64_krisjanis_karins_20190626_31_2.jpg
Vladislavs Proškins/F64/F64
4016 x 6016 px 34.00 x 50.94 cm 6961.00 kb
04.01.2019. Treneris Vasīlijs Čerņigovs.
 
f64_Vasilijs_Cernigovs_20190104_016.jpg
Dmitrijs Suļžics/f64
3127 x 4500 px 33.09 x 47.63 cm 4515.00 kb
06.07.2018 Saeimas deputāts Ringolds Balodis
 
f64_rinn_20180706_004.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4512 x 3008 px 38.20 x 25.47 cm 3104.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 67886818  |  Cēsu iela 31/k3, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.