User name
Password
Layout
Show:
Save
"IZLASE": 5117 files

17.04.2019. Gvido Endlers, “4finance Latvia” izpilddirektors
 
f64_Gvido_20190417_007.jpg
Rūta Kalmuka/f64
3648 x 5472 px 30.89 x 46.33 cm 6759.00 kb
17.04.2019. Gvido Endlers, “4finance Latvia” izpilddirektors
 
f64_Gvido_20190417_010.jpg
Rūta Kalmuka/f64
2905 x 4358 px 24.60 x 36.90 cm 3822.00 kb
14.09.2018 LDz jauno nozares profesionālu pasākums.Dzelzsceļa muzejā musiqq
 
f64_jaunie_prof_20180914_041.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
4995 x 3330 px 16.65 x 11.10 cm 6889.00 kb
25.04.2019. Alsviķu muižas pils (vācu: Alswig) - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā 20. gadsimta sākumā muiža piederēja dažādām organizācijām, līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā. Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem. Tagad Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Alūksnes novads, Alsviķu pagasts, Alsviķi.
 
f64_Alsvikum_20190425_012.JPG
Kaspars Krafts/f64
5427 x 3522 px 191.45 x 124.25 cm 14872.00 kb
25.04.2019. Alsviķu muižas pils (vācu: Alswig) - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā 20. gadsimta sākumā muiža piederēja dažādām organizācijām, līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā. Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem. Tagad Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Alūksnes novads, Alsviķu pagasts, Alsviķi.
 
f64_Alsvikum_20190425_007.JPG
Kaspars Krafts/f64
5226 x 3484 px 184.36 x 122.91 cm 12607.00 kb
25.04.2019. Alsviķu muižas pils (vācu: Alswig) - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā 20. gadsimta sākumā muiža piederēja dažādām organizācijām, līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā. Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem. Tagad Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Alūksnes novads, Alsviķu pagasts, Alsviķi.
 
f64_Alsvikum_20190425_004.JPG
Kaspars Krafts/f64
5760 x 3840 px 203.20 x 135.47 cm 13443.00 kb
25.04.2019. Alsviķu muižas pils (vācu: Alswig) - neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Alsviķu muiža savu nosaukumu ieguvusi no fon Alsvigu (Halswig) dzimtas, kas šo muižu pārvaldīja jau Livonijas ordeņa laikā (1576.-1586.). Muižas īpašnieka Nikalausa von Alsviga bērni saņēma īpašuma tiesības uz šo muižu pēc karaļa Sigismunda III lēmuma 1590. gadā. Pēc postošā Zviedru-poļu kara (1600-1629) Alsviķu muiža bija neapdzīvota. 1631.gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem. Vēlāko gadsimtu laikā īpašnieki nomainījās vairākkārt. 19. gadsimta otrajā pārņēma barons Aleksandrs Ernsts fon Volfs. Barona A. Volfa vienīgā mantiniece bija meita Anna (viņai mantojumā pienācās Alsviķu, Krāgaskalna, Nēķena un Rēzakas muižas). Ap 1890. gadu Anna apprecējās ar Ērgļu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Tranzē (Rudolf von Transche-Erlaa), kas bija senators Pēterburgā. Pēc 1905.gada revolūcijas īpašnieki vairs neatgriezās. Anna, Alsviķu muižas lielkundze, nomira Pēterburgā 1921. gadā 20. gadsimta sākumā muiža piederēja dažādām organizācijām, līdz 1939.gada 1. septembrim, kad pēc 2 gadu remonta pilī tika atvērta grūti audzināmo meiteņu iestāde. Otrā Pasaule kara laikā pilī izvietojās vācu armijas daļas. Pēc Otrā Pasaules kara muižas pils ēkā bija bērnu nams, vēlāk internātskola. 1966.gada 8.decembrī tika atvērta 12. Speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, vēlākā 98. Alsviķu speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, ko likvidēja 1991.gada 21. jūnijā. Kopš 1991. gada septembra Alsviķu muižā darbojas Valsts rehabilitācijas centrs jauniešiem - invalīdiem. Tagad Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Alūksnes novads, Alsviķu pagasts, Alsviķi.
 
f64_Alsvikum_20190425_001.JPG
Kaspars Krafts/f64
3840 x 5760 px 135.47 x 203.20 cm 17247.00 kb
25.04.2019 Sūkņu stacijā - Rīgā  notik Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija
 
f64_rakst_20190425_108.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4512 x 3008 px 38.20 x 25.47 cm 8604.00 kb
25.04.2019. Pārbaudes spēle starp Latvijas un Krievijas hokeja izlasem. Ronalds Ķēniņš
 
hock_lat-rus20190425rk400.JPG
Romāns Kokšarovs/F64
3000 x 2178 px 38.10 x 27.66 cm 3438.00 kb
25.04.2019. Pārbaudes spēle starp Latvijas un Krievijas hokeja izlasem. Fani
 
hock_lat-rus20190425rk186.JPG
Romāns Kokšarovs/F64
3000 x 1922 px 38.10 x 24.41 cm 3413.00 kb
25.04.2019. Pārbaudes spēle starp Latvijas un Krievijas hokeja izlasem. Mārtiņš Dzierkals
 
hock_lat-rus20190425rk118.JPG
Romāns Kokšarovs/F64
3000 x 2199 px 38.10 x 27.93 cm 4281.00 kb
2019-04-25 Strēļu svētozols . Kuldīgas novads, Rendas pagasts, Abavas labajā krastā.  Apkārtmērs 7,75 m
 
f64-20190426_strelu_100.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
3500 x 2451 px 11.67 x 8.17 cm 5508.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 67886818  |  Cēsu iela 31/k3, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.