Advanced Search
Keyword-Cloud
User name
Password
PAR MUMS    PIETEIKT PASŪTĪJUMU    IZLASE    JAUNĀKĀS BILDES    BIZNESS    POLITIKA    IZKLAIDE    SABIEDRĪBA    KULTŪRA    SPORTS    PORTRETI    VĒSTURE    KREATĪVĀS    OBJEKTI    DABA    RĪGA   
Layout
Show:
Save
"OBJEKTI": 65021 files

14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā
 
f64_Dubultu_lut_20200914_034.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
3337 x 5005 px 71.83 x 107.73 cm 5892.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā
 
f64_Dubultu_lut_20200914_033.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5026 x 3351 px 108.19 x 72.13 cm 5319.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā
 
f64_Dubultu_lut_20200914_032.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5007 x 3338 px 107.78 x 71.85 cm 5337.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā
 
f64_Dubultu_lut_20200914_031.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
3349 x 5023 px 72.09 x 108.12 cm 5356.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā
 
f64_Dubultu_lut_20200914_030.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
4957 x 3305 px 106.70 x 71.14 cm 5541.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā 19. gadsimtā tagadējā Jūrmalas teritorija piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Dubultos, mācītājs Pauls Oto Aleksandrs Zēbergs atļāva tur celt koka lūgšanu namu, ko iesvētīja 1857. gadā. 1863. gadā Dubultu lūgšanas namu apstiprināja par Slokas draudzes filiālbaznīcu un 1868. gadā pārbūvēja. Slokas-Dubultu draudzi pēc draudzes lūguma 1903. gadā lika atdalīt Dubultu draudzi kā patstāvīgu. Draudzes konventā bija Bulduru un Majoru muižu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Mellužu, Jaundubultu, Dubultu, Majoru un Bulduru iedzīvotājiem. Draudzes priekšnieks bija Majoru muižas īpašnieks Ernests Firkss. Par pirmo Dubultu draudzes mācītāju ievēlēja Jāni Opsi, kas savus pienākumus pildīja līdz 1930. gadam. Tagadējo baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856—1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858—1945) un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881—1945) projekta. Baznīcas pamati tika likti 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī. Būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu, torņa pulksteni dāvināja kokrūpnieks un kuģu īpašnieks Jēkabs Putniņš, zvanus un altāri barons Ernests Firkss, altāra lukturus Līza Ose. Pirmā pasaules kara laikā, gatavojoties aizsardzības kaujām, 1915. gada vasarā krievu armija gatavojās uzspridzināt Dubultu luterāņu baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram J. Verīgo. 1962. gadā Dubultu draudzei dievnamu atsavināja, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Dubultu draudzes dievkalpojumi notika Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma. 1967. gadā par draudzes mācītāju kļuva Valdis Amols. Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 18. novembrī draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta. Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli utt. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90. gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. 2005. gadā par būvuzņēmuma "LEC" un partneru ziedojumiem tika izveidota baznīcas mākslinieciskā izgaismojuma sistēma. 2006. gadā pēc Dubultos dzīvojošā uzņēmēja Jāņa Kola ierosmes apjomīgu baznīcas torņa restaurāciju finansēja būvuzņēmums "LEC". Celtnes galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis ar dinamisku siluetu, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pidrežģa konstrukcijā, ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Šī torņa augšdaļu grezno virs pulksteņa izveidotie akmens kalumi - maskaroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros — apmetumā veidots rustojums. Interjerā dominē koka konstrukcijas. Kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Draudzes telpā saglabājušies soli ar trejlapja ornamentu to galos. Šos solus dāvinājis K. fon Štrickis. Ieejot pa baznīcas durvīm skatam paveras V. L. Bokslafa un E. V. E. Frīzendorfa projektētais altāris. Tas mūrēts no kaļķakmens blokiem, tā augšdaļā — masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: Jēkabs Taube, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Šīs baznīcas kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un kontrforsi torņa stūros un fasādēs.
 
f64_Dubultu_lut_20200914_029.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5040 x 3360 px 108.49 x 72.33 cm 5147.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā 19. gadsimtā tagadējā Jūrmalas teritorija piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Dubultos, mācītājs Pauls Oto Aleksandrs Zēbergs atļāva tur celt koka lūgšanu namu, ko iesvētīja 1857. gadā. 1863. gadā Dubultu lūgšanas namu apstiprināja par Slokas draudzes filiālbaznīcu un 1868. gadā pārbūvēja. Slokas-Dubultu draudzi pēc draudzes lūguma 1903. gadā lika atdalīt Dubultu draudzi kā patstāvīgu. Draudzes konventā bija Bulduru un Majoru muižu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Mellužu, Jaundubultu, Dubultu, Majoru un Bulduru iedzīvotājiem. Draudzes priekšnieks bija Majoru muižas īpašnieks Ernests Firkss. Par pirmo Dubultu draudzes mācītāju ievēlēja Jāni Opsi, kas savus pienākumus pildīja līdz 1930. gadam. Tagadējo baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856—1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858—1945) un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881—1945) projekta. Baznīcas pamati tika likti 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī. Būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu, torņa pulksteni dāvināja kokrūpnieks un kuģu īpašnieks Jēkabs Putniņš, zvanus un altāri barons Ernests Firkss, altāra lukturus Līza Ose. Pirmā pasaules kara laikā, gatavojoties aizsardzības kaujām, 1915. gada vasarā krievu armija gatavojās uzspridzināt Dubultu luterāņu baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram J. Verīgo. 1962. gadā Dubultu draudzei dievnamu atsavināja, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Dubultu draudzes dievkalpojumi notika Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma. 1967. gadā par draudzes mācītāju kļuva Valdis Amols. Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 18. novembrī draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta. Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli utt. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90. gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. 2005. gadā par būvuzņēmuma "LEC" un partneru ziedojumiem tika izveidota baznīcas mākslinieciskā izgaismojuma sistēma. 2006. gadā pēc Dubultos dzīvojošā uzņēmēja Jāņa Kola ierosmes apjomīgu baznīcas torņa restaurāciju finansēja būvuzņēmums "LEC". Celtnes galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis ar dinamisku siluetu, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pidrežģa konstrukcijā, ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Šī torņa augšdaļu grezno virs pulksteņa izveidotie akmens kalumi - maskaroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros — apmetumā veidots rustojums. Interjerā dominē koka konstrukcijas. Kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Draudzes telpā saglabājušies soli ar trejlapja ornamentu to galos. Šos solus dāvinājis K. fon Štrickis. Ieejot pa baznīcas durvīm skatam paveras V. L. Bokslafa un E. V. E. Frīzendorfa projektētais altāris. Tas mūrēts no kaļķakmens blokiem, tā augšdaļā — masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: Jēkabs Taube, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Šīs baznīcas kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un kontrforsi torņa stūros un fasādēs.
 
f64_Dubultu_lut_20200914_028.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
4983 x 3322 px 107.26 x 71.51 cm 5019.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā 19. gadsimtā tagadējā Jūrmalas teritorija piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Dubultos, mācītājs Pauls Oto Aleksandrs Zēbergs atļāva tur celt koka lūgšanu namu, ko iesvētīja 1857. gadā. 1863. gadā Dubultu lūgšanas namu apstiprināja par Slokas draudzes filiālbaznīcu un 1868. gadā pārbūvēja. Slokas-Dubultu draudzi pēc draudzes lūguma 1903. gadā lika atdalīt Dubultu draudzi kā patstāvīgu. Draudzes konventā bija Bulduru un Majoru muižu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Mellužu, Jaundubultu, Dubultu, Majoru un Bulduru iedzīvotājiem. Draudzes priekšnieks bija Majoru muižas īpašnieks Ernests Firkss. Par pirmo Dubultu draudzes mācītāju ievēlēja Jāni Opsi, kas savus pienākumus pildīja līdz 1930. gadam. Tagadējo baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856—1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858—1945) un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881—1945) projekta. Baznīcas pamati tika likti 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī. Būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu, torņa pulksteni dāvināja kokrūpnieks un kuģu īpašnieks Jēkabs Putniņš, zvanus un altāri barons Ernests Firkss, altāra lukturus Līza Ose. Pirmā pasaules kara laikā, gatavojoties aizsardzības kaujām, 1915. gada vasarā krievu armija gatavojās uzspridzināt Dubultu luterāņu baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram J. Verīgo. 1962. gadā Dubultu draudzei dievnamu atsavināja, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Dubultu draudzes dievkalpojumi notika Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma. 1967. gadā par draudzes mācītāju kļuva Valdis Amols. Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 18. novembrī draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta. Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli utt. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90. gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. 2005. gadā par būvuzņēmuma "LEC" un partneru ziedojumiem tika izveidota baznīcas mākslinieciskā izgaismojuma sistēma. 2006. gadā pēc Dubultos dzīvojošā uzņēmēja Jāņa Kola ierosmes apjomīgu baznīcas torņa restaurāciju finansēja būvuzņēmums "LEC". Celtnes galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis ar dinamisku siluetu, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pidrežģa konstrukcijā, ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Šī torņa augšdaļu grezno virs pulksteņa izveidotie akmens kalumi - maskaroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros — apmetumā veidots rustojums. Interjerā dominē koka konstrukcijas. Kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Draudzes telpā saglabājušies soli ar trejlapja ornamentu to galos. Šos solus dāvinājis K. fon Štrickis. Ieejot pa baznīcas durvīm skatam paveras V. L. Bokslafa un E. V. E. Frīzendorfa projektētais altāris. Tas mūrēts no kaļķakmens blokiem, tā augšdaļā — masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: Jēkabs Taube, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Šīs baznīcas kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un kontrforsi torņa stūros un fasādēs.
 
f64_Dubultu_lut_20200914_027.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5028 x 3352 px 108.23 x 72.15 cm 5664.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā 19. gadsimtā tagadējā Jūrmalas teritorija piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Dubultos, mācītājs Pauls Oto Aleksandrs Zēbergs atļāva tur celt koka lūgšanu namu, ko iesvētīja 1857. gadā. 1863. gadā Dubultu lūgšanas namu apstiprināja par Slokas draudzes filiālbaznīcu un 1868. gadā pārbūvēja. Slokas-Dubultu draudzi pēc draudzes lūguma 1903. gadā lika atdalīt Dubultu draudzi kā patstāvīgu. Draudzes konventā bija Bulduru un Majoru muižu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Mellužu, Jaundubultu, Dubultu, Majoru un Bulduru iedzīvotājiem. Draudzes priekšnieks bija Majoru muižas īpašnieks Ernests Firkss. Par pirmo Dubultu draudzes mācītāju ievēlēja Jāni Opsi, kas savus pienākumus pildīja līdz 1930. gadam. Tagadējo baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856—1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858—1945) un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881—1945) projekta. Baznīcas pamati tika likti 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī. Būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu, torņa pulksteni dāvināja kokrūpnieks un kuģu īpašnieks Jēkabs Putniņš, zvanus un altāri barons Ernests Firkss, altāra lukturus Līza Ose. Pirmā pasaules kara laikā, gatavojoties aizsardzības kaujām, 1915. gada vasarā krievu armija gatavojās uzspridzināt Dubultu luterāņu baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram J. Verīgo. 1962. gadā Dubultu draudzei dievnamu atsavināja, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Dubultu draudzes dievkalpojumi notika Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma. 1967. gadā par draudzes mācītāju kļuva Valdis Amols. Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 18. novembrī draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta. Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli utt. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90. gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. 2005. gadā par būvuzņēmuma "LEC" un partneru ziedojumiem tika izveidota baznīcas mākslinieciskā izgaismojuma sistēma. 2006. gadā pēc Dubultos dzīvojošā uzņēmēja Jāņa Kola ierosmes apjomīgu baznīcas torņa restaurāciju finansēja būvuzņēmums "LEC". Celtnes galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis ar dinamisku siluetu, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pidrežģa konstrukcijā, ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Šī torņa augšdaļu grezno virs pulksteņa izveidotie akmens kalumi - maskaroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros — apmetumā veidots rustojums. Interjerā dominē koka konstrukcijas. Kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Draudzes telpā saglabājušies soli ar trejlapja ornamentu to galos. Šos solus dāvinājis K. fon Štrickis. Ieejot pa baznīcas durvīm skatam paveras V. L. Bokslafa un E. V. E. Frīzendorfa projektētais altāris. Tas mūrēts no kaļķakmens blokiem, tā augšdaļā — masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: Jēkabs Taube, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Šīs baznīcas kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un kontrforsi torņa stūros un fasādēs.
 
f64_Dubultu_lut_20200914_026.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
3360 x 5040 px 72.33 x 108.49 cm 5934.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā
 
f64_Dubultu_lut_20200914_018.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
4999 x 3333 px 107.61 x 71.74 cm 6200.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā 19. gadsimtā tagadējā Jūrmalas teritorija piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Dubultos, mācītājs Pauls Oto Aleksandrs Zēbergs atļāva tur celt koka lūgšanu namu, ko iesvētīja 1857. gadā. 1863. gadā Dubultu lūgšanas namu apstiprināja par Slokas draudzes filiālbaznīcu un 1868. gadā pārbūvēja. Slokas-Dubultu draudzi pēc draudzes lūguma 1903. gadā lika atdalīt Dubultu draudzi kā patstāvīgu. Draudzes konventā bija Bulduru un Majoru muižu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Mellužu, Jaundubultu, Dubultu, Majoru un Bulduru iedzīvotājiem. Draudzes priekšnieks bija Majoru muižas īpašnieks Ernests Firkss. Par pirmo Dubultu draudzes mācītāju ievēlēja Jāni Opsi, kas savus pienākumus pildīja līdz 1930. gadam. Tagadējo baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856—1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858—1945) un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881—1945) projekta. Baznīcas pamati tika likti 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī. Būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu, torņa pulksteni dāvināja kokrūpnieks un kuģu īpašnieks Jēkabs Putniņš, zvanus un altāri barons Ernests Firkss, altāra lukturus Līza Ose. Pirmā pasaules kara laikā, gatavojoties aizsardzības kaujām, 1915. gada vasarā krievu armija gatavojās uzspridzināt Dubultu luterāņu baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram J. Verīgo. 1962. gadā Dubultu draudzei dievnamu atsavināja, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Dubultu draudzes dievkalpojumi notika Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma. 1967. gadā par draudzes mācītāju kļuva Valdis Amols. Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 18. novembrī draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta. Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli utt. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90. gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. 2005. gadā par būvuzņēmuma "LEC" un partneru ziedojumiem tika izveidota baznīcas mākslinieciskā izgaismojuma sistēma. 2006. gadā pēc Dubultos dzīvojošā uzņēmēja Jāņa Kola ierosmes apjomīgu baznīcas torņa restaurāciju finansēja būvuzņēmums "LEC". Celtnes galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis ar dinamisku siluetu, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pidrežģa konstrukcijā, ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Šī torņa augšdaļu grezno virs pulksteņa izveidotie akmens kalumi - maskaroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros — apmetumā veidots rustojums. Interjerā dominē koka konstrukcijas. Kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Draudzes telpā saglabājušies soli ar trejlapja ornamentu to galos. Šos solus dāvinājis K. fon Štrickis. Ieejot pa baznīcas durvīm skatam paveras V. L. Bokslafa un E. V. E. Frīzendorfa projektētais altāris. Tas mūrēts no kaļķakmens blokiem, tā augšdaļā — masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: Jēkabs Taube, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Šīs baznīcas kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un kontrforsi torņa stūros un fasādēs.
 
f64_Dubultu_lut_20200914_017.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
6691 x 4461 px 144.03 x 96.02 cm 11288.00 kb
14.09.2020 Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā 19. gadsimtā tagadējā Jūrmalas teritorija piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Dubultos, mācītājs Pauls Oto Aleksandrs Zēbergs atļāva tur celt koka lūgšanu namu, ko iesvētīja 1857. gadā. 1863. gadā Dubultu lūgšanas namu apstiprināja par Slokas draudzes filiālbaznīcu un 1868. gadā pārbūvēja. Slokas-Dubultu draudzi pēc draudzes lūguma 1903. gadā lika atdalīt Dubultu draudzi kā patstāvīgu. Draudzes konventā bija Bulduru un Majoru muižu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Mellužu, Jaundubultu, Dubultu, Majoru un Bulduru iedzīvotājiem. Draudzes priekšnieks bija Majoru muižas īpašnieks Ernests Firkss. Par pirmo Dubultu draudzes mācītāju ievēlēja Jāni Opsi, kas savus pienākumus pildīja līdz 1930. gadam. Tagadējo baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856—1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858—1945) un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881—1945) projekta. Baznīcas pamati tika likti 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī. Būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu, torņa pulksteni dāvināja kokrūpnieks un kuģu īpašnieks Jēkabs Putniņš, zvanus un altāri barons Ernests Firkss, altāra lukturus Līza Ose. Pirmā pasaules kara laikā, gatavojoties aizsardzības kaujām, 1915. gada vasarā krievu armija gatavojās uzspridzināt Dubultu luterāņu baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram J. Verīgo. 1962. gadā Dubultu draudzei dievnamu atsavināja, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Dubultu draudzes dievkalpojumi notika Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma. 1967. gadā par draudzes mācītāju kļuva Valdis Amols. Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 18. novembrī draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta. Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli utt. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90. gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. 2005. gadā par būvuzņēmuma "LEC" un partneru ziedojumiem tika izveidota baznīcas mākslinieciskā izgaismojuma sistēma. 2006. gadā pēc Dubultos dzīvojošā uzņēmēja Jāņa Kola ierosmes apjomīgu baznīcas torņa restaurāciju finansēja būvuzņēmums "LEC". Celtnes galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis ar dinamisku siluetu, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pidrežģa konstrukcijā, ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Šī torņa augšdaļu grezno virs pulksteņa izveidotie akmens kalumi - maskaroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros — apmetumā veidots rustojums. Interjerā dominē koka konstrukcijas. Kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Draudzes telpā saglabājušies soli ar trejlapja ornamentu to galos. Šos solus dāvinājis K. fon Štrickis. Ieejot pa baznīcas durvīm skatam paveras V. L. Bokslafa un E. V. E. Frīzendorfa projektētais altāris. Tas mūrēts no kaļķakmens blokiem, tā augšdaļā — masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: Jēkabs Taube, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Šīs baznīcas kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un kontrforsi torņa stūros un fasādēs.
 
f64_Dubultu_lut_20200914_016.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
6460 x 4307 px 139.05 x 92.71 cm 10600.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 67886818  |  Cēsu iela 31/k3, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.