Advanced Search
Keyword-Cloud
User name
Password
PAR MUMS    PIETEIKT PASŪTĪJUMU    IZLASE    JAUNĀKĀS BILDES    BIZNESS    POLITIKA    IZKLAIDE    SABIEDRĪBA    KULTŪRA    SPORTS    PORTRETI    VĒSTURE    KREATĪVĀS    OBJEKTI    DABA    RĪGA   
Layout
Show:
Save
"VĒSTURE": 4674 files

Futbols Eiropas Čempionāts 2000 Latvija Gruzija
 
FutbolsEC2000_latvGruz (9).jpg
Armands Puče/MN
3789 x 5653 px 2.67 x 3.99 cm 9195.00 kb
Futbols Eiropas Čempionāts 2000 Latvija Gruzija
 
FutbolsEC2000_latvGruz (13).jpg
Armands Puče/MN
3789 x 5653 px 2.67 x 3.99 cm 9722.00 kb
Futbols Eiropas Čempionāts 2000 Latvija Gruzija
 
FutbolsEC2000_latvGruz (16).jpg
Armands Puče/MN
3784 x 5653 px 2.67 x 3.99 cm 8095.00 kb
Futbols Eiropas Čempionāts 2000 Latvija Gruzija
 
FutbolsEC2000_latvGruz (17).jpg
Armands Puče/MN
3789 x 5653 px 2.67 x 3.99 cm 9369.00 kb
Futbols Eiropas Čempionāts 2000 Latvija Gruzija
 
FutbolsEC2000_LatvGruz (23).jpg
Armands Puče/MN
3789 x 5653 px 2.67 x 3.99 cm 9246.00 kb
Futbols Eiropas Čempionāts 2000 Latvija Gruzija
 
FutbolsEC2000_latvGruz (22).jpg
Armands Puče/MN
3789 x 5653 px 2.67 x 3.99 cm 9454.00 kb
Juris Silovs Juris Silovs (dzimis 1950. gada 30. augustā Krāslavā, miris 2018. gada 28. septembrī) bija Latvijas vieglatlēts, startēja sprinta distancēs. Pārstāvēja PSRS komandu, kuras dalībnieks bija no 1970. līdz 1978. gadam. Ar sportu sācis nodarboties 1965. gadā Krāslvā pie V. Skerškāna.1968. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur sāka trenēties pie tālaika vadošā sprinteru un lēcēju trenera Imanta Liepiņa. PSRS izlasē ar viņu strādājis Nikolajs Politiko. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1972, 1976). 1972. gadā Minhenē viņš PSRS sastāvā izcīnīja sudraba medaļu 4×100 m stafetē. Starts Minhenē bija Silova pirmais starts ārzemēs un debija PSRS izlasē. Uz Minhenes Olimpiskajām spēlēm viņš tika paņemts kā rezervists, tomēr tika iekļauts stafetes komandā, kad viens no pamatsastāva dalībniekiem Atamass individuālajās sacensībās guva traumu Finālā sasniegtais rezultāts 38,50 s bija jauns PSRS rekords. Pēc četriem gadiem Monreālā šajā distancē tika izcīnīta bronzas medaļa. Vēl 1976. gadā viņš startēja individuālajā 100 m distancē, kur nepārvarēja pirmo kārtu (priekšacīkstēs — 10,7 s). Abās Olimpiskajās spēlēs veicis trešo posmu. 1973. gada Universiādē Maskavā J. Silovs izcīnīja uzvaru 100 m distancē ar 10,37 sekundēm, pusfinālā viņš distanci veica 10,33 sekundēs. Vēl Universiādē ir izcīnījis divas zelta (1975, 1977) un vienu sudraba (1973) medaļu 4×100 m stafetē PSRS komandas sastāvā. 1974. gada Eiropas čempionātā telpās 60 m distancē sportists ieņēma 5. vietu ar rezultātu 6,68 s. 1974. gada Eiropas čempionātā sportists izcīnīja divas 4. vietas: individuālajā 100 m distancē (10,35 s) un 4×100 m stafetē. Divas reizes izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā (60 m, 100 m) un četras bronzas medaļas. J. Silovs 13 reizes ir izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu: 100 m (1968, 1970, 1971, 1979), 200 m (1968, 1970), 4×100 m stafetē (1968, 1978), 50 m telpās (1971, 1973, 1977, 1978) un 100 m telpās (1973). 11 reizes dažādās sprinta distancēs sasniedzis Latvijas rekordu. Viņa rezultāts 100 m distancē Latvijas rekorda statusā noturējās 24 gadus līdz 1997. gadam, kad to pārspēja Sergejs Inšakovs. Ir Latvijas rekorda līdzīpašnieks 60 m un 100 m telpās. 1970. gada 22. februārī Rīgā sasniedzis labāko Eiropas sasniegumu telpās, 50 m distanci veicot 5,5 s, vēl 1974. gada 14. februārī Maskavā, veicot 60 m distanci 6,4 s, uzstādīja Eiropas labāko sasniegumu telpās un atkārtoja labāko sasniegumu pasaulē. 1974. gadā Silovs laikraksta "Sports" aptaujā tika atzīts par populārāko sportistu Latvijā. 1978. gadā beidzis karjeru traumu dēļ
 
Scan10019.jpg
No privātā arhīva/f64
2368 x 3349 px 20.05 x 28.35 cm 2834.00 kb
Juris Silovs (dzimis 1950. gada 30. augustā Krāslavā, miris 2018. gada 28. septembrī) bija Latvijas vieglatlēts, startēja sprinta distancēs. Pārstāvēja PSRS komandu, kuras dalībnieks bija no 1970. līdz 1978. gadam. Ar sportu sācis nodarboties 1965. gadā Krāslvā pie V. Skerškāna.1968. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur sāka trenēties pie tālaika vadošā sprinteru un lēcēju trenera Imanta Liepiņa. PSRS izlasē ar viņu strādājis Nikolajs Politiko. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1972, 1976). 1972. gadā Minhenē viņš PSRS sastāvā izcīnīja sudraba medaļu 4×100 m stafetē. Starts Minhenē bija Silova pirmais starts ārzemēs un debija PSRS izlasē. Uz Minhenes Olimpiskajām spēlēm viņš tika paņemts kā rezervists, tomēr tika iekļauts stafetes komandā, kad viens no pamatsastāva dalībniekiem Atamass individuālajās sacensībās guva traumu Finālā sasniegtais rezultāts 38,50 s bija jauns PSRS rekords. Pēc četriem gadiem Monreālā šajā distancē tika izcīnīta bronzas medaļa. Vēl 1976. gadā viņš startēja individuālajā 100 m distancē, kur nepārvarēja pirmo kārtu (priekšacīkstēs — 10,7 s). Abās Olimpiskajās spēlēs veicis trešo posmu. 1973. gada Universiādē Maskavā J. Silovs izcīnīja uzvaru 100 m distancē ar 10,37 sekundēm, pusfinālā viņš distanci veica 10,33 sekundēs. Vēl Universiādē ir izcīnījis divas zelta (1975, 1977) un vienu sudraba (1973) medaļu 4×100 m stafetē PSRS komandas sastāvā. 1974. gada Eiropas čempionātā telpās 60 m distancē sportists ieņēma 5. vietu ar rezultātu 6,68 s. 1974. gada Eiropas čempionātā sportists izcīnīja divas 4. vietas: individuālajā 100 m distancē (10,35 s) un 4×100 m stafetē. Divas reizes izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā (60 m, 100 m) un četras bronzas medaļas. J. Silovs 13 reizes ir izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu: 100 m (1968, 1970, 1971, 1979), 200 m (1968, 1970), 4×100 m stafetē (1968, 1978), 50 m telpās (1971, 1973, 1977, 1978) un 100 m telpās (1973). 11 reizes dažādās sprinta distancēs sasniedzis Latvijas rekordu. Viņa rezultāts 100 m distancē Latvijas rekorda statusā noturējās 24 gadus līdz 1997. gadam, kad to pārspēja Sergejs Inšakovs. Ir Latvijas rekorda līdzīpašnieks 60 m un 100 m telpās. 1970. gada 22. februārī Rīgā sasniedzis labāko Eiropas sasniegumu telpās, 50 m distanci veicot 5,5 s, vēl 1974. gada 14. februārī Maskavā, veicot 60 m distanci 6,4 s, uzstādīja Eiropas labāko sasniegumu telpās un atkārtoja labāko sasniegumu pasaulē. 1974. gadā Silovs laikraksta "Sports" aptaujā tika atzīts par populārāko sportistu Latvijā. 1978. gadā beidzis karjeru traumu dēļ
 
Scan1002412.jpg
No privātā arhīva/f64
1602 x 2191 px 13.56 x 18.55 cm 1078.00 kb
Juris SIlovs Juris Silovs (dzimis 1950. gada 30. augustā Krāslavā, miris 2018. gada 28. septembrī) bija Latvijas vieglatlēts, startēja sprinta distancēs. Pārstāvēja PSRS komandu, kuras dalībnieks bija no 1970. līdz 1978. gadam. Ar sportu sācis nodarboties 1965. gadā Krāslvā pie V. Skerškāna.1968. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur sāka trenēties pie tālaika vadošā sprinteru un lēcēju trenera Imanta Liepiņa. PSRS izlasē ar viņu strādājis Nikolajs Politiko. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1972, 1976). 1972. gadā Minhenē viņš PSRS sastāvā izcīnīja sudraba medaļu 4×100 m stafetē. Starts Minhenē bija Silova pirmais starts ārzemēs un debija PSRS izlasē. Uz Minhenes Olimpiskajām spēlēm viņš tika paņemts kā rezervists, tomēr tika iekļauts stafetes komandā, kad viens no pamatsastāva dalībniekiem Atamass individuālajās sacensībās guva traumu Finālā sasniegtais rezultāts 38,50 s bija jauns PSRS rekords. Pēc četriem gadiem Monreālā šajā distancē tika izcīnīta bronzas medaļa. Vēl 1976. gadā viņš startēja individuālajā 100 m distancē, kur nepārvarēja pirmo kārtu (priekšacīkstēs — 10,7 s). Abās Olimpiskajās spēlēs veicis trešo posmu. 1973. gada Universiādē Maskavā J. Silovs izcīnīja uzvaru 100 m distancē ar 10,37 sekundēm, pusfinālā viņš distanci veica 10,33 sekundēs. Vēl Universiādē ir izcīnījis divas zelta (1975, 1977) un vienu sudraba (1973) medaļu 4×100 m stafetē PSRS komandas sastāvā. 1974. gada Eiropas čempionātā telpās 60 m distancē sportists ieņēma 5. vietu ar rezultātu 6,68 s. 1974. gada Eiropas čempionātā sportists izcīnīja divas 4. vietas: individuālajā 100 m distancē (10,35 s) un 4×100 m stafetē. Divas reizes izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā (60 m, 100 m) un četras bronzas medaļas. J. Silovs 13 reizes ir izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu: 100 m (1968, 1970, 1971, 1979), 200 m (1968, 1970), 4×100 m stafetē (1968, 1978), 50 m telpās (1971, 1973, 1977, 1978) un 100 m telpās (1973). 11 reizes dažādās sprinta distancēs sasniedzis Latvijas rekordu. Viņa rezultāts 100 m distancē Latvijas rekorda statusā noturējās 24 gadus līdz 1997. gadam, kad to pārspēja Sergejs Inšakovs. Ir Latvijas rekorda līdzīpašnieks 60 m un 100 m telpās. 1970. gada 22. februārī Rīgā sasniedzis labāko Eiropas sasniegumu telpās, 50 m distanci veicot 5,5 s, vēl 1974. gada 14. februārī Maskavā, veicot 60 m distanci 6,4 s, uzstādīja Eiropas labāko sasniegumu telpās un atkārtoja labāko sasniegumu pasaulē. 1974. gadā Silovs laikraksta "Sports" aptaujā tika atzīts par populārāko sportistu Latvijā. 1978. gadā beidzis karjeru traumu dēļ
 
Scan10024.jpg
No privātā arhīva/f64
2274 x 2909 px 19.25 x 24.63 cm 2103.00 kb
Latvijas futbola leģenda Viktors Ņesterenko
 
Scan10047.jpg
No privātā arhīva/f64
2274 x 2948 px 19.25 x 24.96 cm 1350.00 kb
Kādreizējās Rīgas "Daugava" futbola komandas galvenais treneris, ilggadējais futbola funkcionārs Jānis Skredelis
 
Scan1006823.jpg
No privātā arhīva/f64
2145 x 1443 px 18.16 x 12.22 cm 895.00 kb
Latvijas vīriešu handbola izlases galvenais treneris Dzintars Kurmis
 
Scan10050.jpg
No privātā arhīva/f64
2237 x 2943 px 18.94 x 24.92 cm 1939.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 67886818  |  Cēsu iela 31/k3, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.