User name
Password
Layout
Show:
Save
"JAUNĀKĀS BILDES": 637894 files

Apspriedīs un lems par Dailes teātra skvēra atjaunošanu un turpmāko labiekārtošanu. Sanāksmi vadīs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Oļegu Burovu. Sanāksmē piedalīsies Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Kultūras ministrijas eksperts un arhitekts Jānis Dripe, Dailes teātra direktors Andris Vītols un izpilddirektors Ervīns Duka, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Sanāksmē ir aicināti piedalīties arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitektūras doktors un asociētais profesors Jānis Lejnieks, Rīgas pilsētas Būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, kā arī atbildīgie speciālisti no Rīgas domes Īpašuma departamenta.
 
f64_dailes_skvers_20181015OD05.JPG
Oksana Džadana/f64
3600 x 2400 px 45.72 x 30.48 cm 3747.00 kb
Apspriedīs un lems par Dailes teātra skvēra atjaunošanu un turpmāko labiekārtošanu. Sanāksmi vadīs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Oļegu Burovu. Sanāksmē piedalīsies Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Kultūras ministrijas eksperts un arhitekts Jānis Dripe, Dailes teātra direktors Andris Vītols un izpilddirektors Ervīns Duka, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Sanāksmē ir aicināti piedalīties arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitektūras doktors un asociētais profesors Jānis Lejnieks, Rīgas pilsētas Būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, kā arī atbildīgie speciālisti no Rīgas domes Īpašuma departamenta.
 
f64_dailes_skvers_20181015OD06.JPG
Oksana Džadana/f64
3600 x 2400 px 45.72 x 30.48 cm 3421.00 kb
Apspriedīs un lems par Dailes teātra skvēra atjaunošanu un turpmāko labiekārtošanu. Sanāksmi vadīs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Oļegu Burovu. Sanāksmē piedalīsies Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Kultūras ministrijas eksperts un arhitekts Jānis Dripe, Dailes teātra direktors Andris Vītols un izpilddirektors Ervīns Duka, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Sanāksmē ir aicināti piedalīties arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitektūras doktors un asociētais profesors Jānis Lejnieks, Rīgas pilsētas Būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, kā arī atbildīgie speciālisti no Rīgas domes Īpašuma departamenta.
 
f64_dailes_skvers_20181015OD04.JPG
Oksana Džadana/f64
3600 x 2400 px 45.72 x 30.48 cm 2437.00 kb
Apspriedīs un lems par Dailes teātra skvēra atjaunošanu un turpmāko labiekārtošanu. Sanāksmi vadīs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Oļegu Burovu. Sanāksmē piedalīsies Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Kultūras ministrijas eksperts un arhitekts Jānis Dripe, Dailes teātra direktors Andris Vītols un izpilddirektors Ervīns Duka, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Sanāksmē ir aicināti piedalīties arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitektūras doktors un asociētais profesors Jānis Lejnieks, Rīgas pilsētas Būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, kā arī atbildīgie speciālisti no Rīgas domes Īpašuma departamenta.
 
f64_dailes_skvers_20181015OD01.JPG
Oksana Džadana/f64
3600 x 2400 px 45.72 x 30.48 cm 4037.00 kb
2018-10-15 Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada. Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
 
f64_liepteatr_20181015_028.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
6000 x 4000 px 50.80 x 33.87 cm 10892.00 kb
2018-10-15 Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada. Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
 
f64_liepteatr_20181015_027.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
6000 x 4000 px 50.80 x 33.87 cm 12575.00 kb
2018-10-15 Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada. Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
 
f64_liepteatr_20181015_026.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
6000 x 4000 px 50.80 x 33.87 cm 11980.00 kb
2018-10-15 Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada. Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
 
f64_liepteatr_20181015_025.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
6000 x 4000 px 50.80 x 33.87 cm 9824.00 kb
2018-10-15 Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada. Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
 
f64_liepteatr_20181015_024.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
6000 x 4000 px 50.80 x 33.87 cm 7021.00 kb
2018-10-15 Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada. Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
 
f64_liepteatr_20181015_023.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
6000 x 4000 px 50.80 x 33.87 cm 8956.00 kb
2018-10-15 Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada. Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
 
f64_liepteatr_20181015_022.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
6000 x 4000 px 50.80 x 33.87 cm 9808.00 kb
2018-10-15 Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada. Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
 
f64_liepteatr_20181015_019.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
6000 x 4000 px 50.80 x 33.87 cm 10606.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 67886818  |  Cēsu iela 31/2, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.