Advanced Search
Keyword-Cloud
User name
Password
PAR MUMS    PIETEIKT PASŪTĪJUMU    IZLASE    JAUNĀKĀS BILDES    BIZNESS    POLITIKA    IZKLAIDE    SABIEDRĪBA    KULTŪRA    SPORTS    PORTRETI    VĒSTURE    KREATĪVĀS    OBJEKTI    DABA    RĪGA   
Layout
Show:
Save
"KREATĪVĀS": 17340 files

23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_051.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
4327 x 6490 px 93.14 x 139.70 cm 11179.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_047.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
4327 x 6490 px 93.14 x 139.70 cm 8702.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_036.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
4327 x 6490 px 93.14 x 139.70 cm 5778.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_032.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
4327 x 6490 px 93.14 x 139.70 cm 13242.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_026.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5900 x 3933 px 127.00 x 84.66 cm 6343.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_023.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
3933 x 5900 px 84.66 x 127.00 cm 4338.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_022.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5900 x 3933 px 127.00 x 84.66 cm 5595.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_017.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5900 x 3933 px 127.00 x 84.66 cm 5543.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_004.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5900 x 3933 px 127.00 x 84.66 cm 7895.00 kb
23.03.2021. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle. Jelgava. Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence. Tā atrodas Katoļu ielā 11 Jelgavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 20. gs sākumā šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca 1904. gadā. 1902. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts Kazimirs Jasenas, kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis Tukuma dievnamu un rekonstruējis Brunavas baznīcu. Līdzekļi baznīcas celtniecībai tika vākti Spānijā, Portugālē un Francijā, ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas valodas. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs Plāteris. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt 1902. gadā pēc Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. 1906. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. 1925. gadā bīskaps Jāzeps Rancāns to konsekrēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai Vissvētāko Sakramentu. Prāvests Jasenas no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz Liepāju, kur 1950. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no 1950. līdz 1958. gadam Jelgavas dekāns bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā žogs un uzbūvēta plebānija. Tika atjaunoti trīs altāri iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs 1969. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja 1992. gadā.
 
f64_Majoru_Katol_20201111_003.jpg
Ģirts Ozoliņš/f64
5900 x 3933 px 127.00 x 84.66 cm 6544.00 kb
12.11.2020. Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18.novembrī veltīts svētku noformējums. Rīga.
 
f64_nak18nov_20201108_012.JPG
Kaspars Krafts/f64
5497 x 3664 px 193.92 x 129.26 cm 7739.00 kb
12.11.2020. Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18.novembrī veltīts svētku noformējums. Rīga.
 
f64_nak18nov_20201108_011.JPG
Kaspars Krafts/f64
5591 x 3727 px 197.24 x 131.48 cm 8094.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 67886818  |  Cēsu iela 31/k3, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.