User name
Password
Layout
Show:
Save
"OBJEKTI": 56385 files

2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_036.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4600 x 3064 px 38.95 x 25.94 cm 7073.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_035.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
5464 x 3640 px 46.30 x 30.85 cm 8599.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_034.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
5362 x 3572 px 45.44 x 30.27 cm 7170.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_033.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
7096 x 4830 px 60.14 x 40.93 cm 10620.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_030.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4761 x 3172 px 40.35 x 26.88 cm 5970.00 kb
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_029.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4600 x 3064 px 38.95 x 25.94 cm 8184.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_031.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
4761 x 3172 px 40.35 x 26.88 cm 5895.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_027.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
5384 x 3587 px 45.63 x 30.40 cm 9488.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_025.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
5405 x 3601 px 45.80 x 30.52 cm 7796.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_024.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
5288 x 3523 px 44.81 x 29.86 cm 7489.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_022.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
5414 x 3607 px 45.88 x 30.57 cm 10045.00 kb
Google Maps
2019-09-26 Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai. 960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos. Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis. 1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu. Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja. 1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji. 1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts. Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
 
f64_20190926_trase_020.jpg
Mārtiņš Zilgalvis/f64
5350 x 7477 px 45.34 x 63.36 cm 17534.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 67886818  |  Cēsu iela 31/k3, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.