Advanced Search
Keyword-Cloud
User name
Password
PAR MUMS    PIETEIKT PASŪTĪJUMU    IZLASE    JAUNĀKĀS BILDES    BIZNESS    POLITIKA    IZKLAIDE    SABIEDRĪBA    KULTŪRA    SPORTS    PORTRETI    VĒSTURE    KREATĪVĀS    OBJEKTI    DABA    RĪGA   
Layout
Show:
Save
"OBJEKTI": 65021 files

2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_018.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
5500 x 3667 px 46.57 x 31.05 cm 13144.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_017.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
3667 x 5500 px 31.05 x 46.57 cm 9862.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_016.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
5500 x 3667 px 46.57 x 31.05 cm 11924.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_015.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
5500 x 3667 px 46.57 x 31.05 cm 11467.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_014.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
3667 x 5500 px 31.05 x 46.57 cm 8946.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_013.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
3667 x 5500 px 31.05 x 46.57 cm 9430.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_012.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
5500 x 3667 px 46.57 x 31.05 cm 11704.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_011.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
3667 x 5500 px 31.05 x 46.57 cm 11631.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_010.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
3667 x 5500 px 31.05 x 46.57 cm 11769.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_009.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
5500 x 3667 px 46.57 x 31.05 cm 14687.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_008.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
3667 x 5500 px 31.05 x 46.57 cm 13743.00 kb
2020-09-12 Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta Kurzemes hercogistes laikā 17.gs., pārbūve veikta 18.gs. sākumā. Par Apriķu muižas īpašnieku fon der Osten – Sakenu līdzekļiem uzturēta, tā ir saglabājusies līdz mūsdienām kā viena no krāšņākajām baroka stilu pārstāvošām Kurzemes lauku baznīcām. Apriķu baznīca ir mūra celtne ar iegarenu taisnstūra formas trejdalījumu: torņa telpu, galveno jomu un mazliet šaurāko altāra telpu poligonālās apsīdas veidā. Ārēji necilā vienjoma būve iekštelpā ir reti skaista. Iekārtas nozīmīgākie priekšmeti ir altāra retabls, kancele un biktssols, parādes (kungu) loža, ērģeļu luktas un draudzes soli. Griestus sedz apgleznota koka velves. Ap 1710.gadu ir darinātas ērģeļu luktas un loža, bet 30 gadus vēlāk – pārējie iekārtas priekšmeti. Apriķu baznīcas koktēlnieki nav zināmi. Unikālās iekārtas mākslinieciskajā raksturojumā profesionāli labs izpildījums mijas ar amatniecisku, zemnieciski naivu tēlu traktējumu, kas netraucē gūt iespaidu par interjera māksliniecisko viengabalainību un kopējo harmoniju. Baznīca ir draudzes īpašumā un lietošanā, un tā velta daudz pūļu nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Ap 1978. gadu baznīcu izlaupīja un tika nozagti abi bronzas kroņlukturi – Dievišķās gaismas simbolu. Šobrīd par agrāko greznību atgādina vien tukšie lukturu stiprinājumi, kas nevienam nepaliek nepamanīti ienākot baznīcā. Citāts: “Baznīcā tukšie lukturu āķi ikreiz piesaista ekskursantu uzmanību, un vienmēr ir viens un tas pats jautājums – kur tie ir palikuši un kāpēc neviens nepalīdz? Doma par jaunu lukturu izgatavošanu bija sen, bet ikreiz atdūrāmies pret vienu sāpju punktu, tā bija nauda, kuras nevienam nekad nebija,” situāciju skaidroja G. Smiltniece. No jauna licis sarosīties ASV Dantes Aligjeri biedrības un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša apciemojums 2013. gada Pļaujas svētku dievkalpojumā. “Kopā braucām uz Rīgas Amatniecības vidusskolu, tikāmies ar Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītāju Arvīdu Verzu,” stāstīja draudzes vadītāja. Janvārī parakstīts līgums par jaunu kroņlukturu izgatavošanu. “Tie mums ir ļoti svarīgi, jo baznīcā nav ne apkures, ne elektrības, lukturi būs vienīgais apgaismojuma avots.” Lai varētu par pasūtītajiem kroņlukturiem norēķināties, tika rīkots labdarības koncerts “Iededz gaismu baznīcā” Kroņlukturu izgatavošanu ir uzņēmās Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi (2019 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Rīgas Amatniecības vidusskolas 4. Kursa audzēkņiem bija jāizveido kvalifikācijas darbs. Apriķu luterāņu baznīcai tika lieti kroņlukturi rokoko stilā. gada 17. oktobrī Apriķu evaņģēliski luteriskā draudze atzīmēja trīs būtiskus notikumus – Pļaujas svētkus, dievnama 375 gadu jubileju un par ziedojumiem tapušo kroņlukturu atklāšanu. Lukturus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēknis Artura Bruno Šulcs kā diplomdarbu. “Sākumā bija paredzēts, ka strādās trīs puiši, bet visu līdz galam izdarīja viens,” stāsīja draudzes vecākā Gunta Smiltniece. Arturs Bruno Šulcs strādāja pedagoga Oskara Mikāna vadībā, abiem palīdzēja arī pasniedzējs Arnis Karlsons. “Es piedalījos ar tehnisko nodrošinājumu,” viņš saka un uzsver, ka O. Mikāns iesaistījās maketa izstrādē, vadīja darbu un organizēja visu procesu.
 
f64_Apriku_20200912_007.jpg
Jānis Vecbrālis/f64
3667 x 5500 px 31.05 x 46.57 cm 13143.00 kb





fotozinas@f64.lv |  +371 67886818  |  Cēsu iela 31/k3, Rīga, LV-1012 Autortiesības |  Lietošanas noteikumi |  Palīdzība

Autortiesības © SIA "F64 Photo Agency" 2015. Visas tiesības uz fotogrāfijām aizsargātas.